Ingars Viļums, Ingars Viļums, Evija Sloka
Ne viss ir melns, ne arī balts, kā izskatās Teica vīrs, kam kalēja (sāpēja ) sirds Ja būtu tā, tad būtu tā, kā pasakā Kur stikla kalns un zelta zirgs Ko nevar celt, nevar nest, jo nevar noturēt Kā būs lemts, tā notiksies Upes plūst, upes tek pār milzu akmeņiem Un to ceļā nekas nestāsies Piedz. Mainīgs vējš pār pasauli pūš Raujot lapas izmaina mūs Kam pieder laiks, tam pieder viss un vēl mazliet Aplis nebūs nekad noslēdzies Un tāpat vien, un tāpat vien tas nebeigsies Plūdīs viss un mainīsies Un kā ikdien’ saule aust un iet uz rietumiem Zvaigznes dzimst un mēs tām līdz Bet kaut kur tur, it nekur – dziļi dziļā tālumā Visums mainās un ir bezgalīgs..................