Virši zili, virši sārti

Elīna Zālīte

Virši zili, virši sārti
Tā kā jūra zib un zied,-
Pēdējie tie goda vārti,
Vasara, kur cauri iet.(2x)

Vēl gan silti vēji staigā,
Bites saldi ziedos san,
Bet jau klusā dabas vaigā
Rudens tuvums jaužams man.

Skumjos zilos viršos skatos,
Cilvēks mīļš man prātā nāk,
Kuram mīkstos, tumšos matos
Daži sidrabot jau sāk.

Rodas karsta vēlēšanās-
Rokas tam ap kaklu vīt,
Kamēr viņa dzīslās, manās 
Vēl no vasaras kas mīt.

Paies gadi, norims ilgas,
Acīs uguns nodzisīs,
Dvēseli kā sausas smilgas
Saltas, tukšas dienas tīs.

Ja zied lūpas, kvēlo skati,
Steidzies mīlu ņemt un dot:
Zili virši, sirmi mati
Rudeni sāk iešūpot.