"Pie alus galda sēdēja"

Ansamblis "Sventava"

Pie alus galda sēdēja
Daudz jūras braucēji,
Tie savas glāzes tukšoja
Un smēja līksmīgi.

Bet viens starp viņiem sēdēja
Ar seju skumīgu:
Ne alus, dziesmas nespēja
To darīt priecīgu.

Kas viņu gan tā skumdina,
Kam viņš tā nopūšas?
To viņa biedri nezina,
Tie dzer un līksmojas.

Tam šķiršanās no mīļākās
Lauž viņa sirsniņu:
Jau kuģis stāv pie jūrmalas
Uz projām braukšanu.

Tā stunda nāk un tuvojas,
Kad mums ir jāšķiras:
Tas rada sirdī žēlabas
Un acīs asaras!

Nāc, mīļā, līdz uz jūrmalu,
Tur es tev zvērēšu:
Līdz pēd`jo asins pilienu
Tik tevi mīlēšu!

Bet uzticīga paliec man,
Ak, mīļā meitiņ, tu,
Un netur` citu mīļo gan
Kā mani vienīgu.

Tas mūsu sirdis remdinās
Un sāpes atvieglos,
Līdz reiz pēc ilgas šķiršanās
Mūs liktens savienos.