Strauja, strauja upe tecēj

Strauja, strauja upe tecēj
Gar brālīša namdurvīmi.



Nedrīkstēju pāri jāti,
Baidās manis kumeliņis.

Jāj, bāliņi, droši pāri,
Neslīks tavis kumeliņis.

Apakšā ir baltas smiltis,
Virsū skaidrs ūdentiņis.

Zobens grieza baltu smilti,
Ūdens skaloj’ kumeliņu.

Spoža spalva kumeļami,
Vel spožāki iemauktiņi.

Uz akmeņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņu.

Lai sildāsi tie ļautiņi,
Kas man labu nevēlēja.

Sildies mana sievasmāte,
Tu man labu nevēlēj’.