Uguns par Aukstu

Grafomāns

Un es pieradu būt pieradināts, gluži kā vilks ķēdē
Eņģeļu pasaulē nebija likumu, ja gribēji Tu uz mākoņa malas sēdēt
Viņa bija kaut kas melnbalts, kurai tik smacīgi dzīvot uz pasaules
Uz sarkanā paklāja pavadīju viņu - viņa dega kā uguns un momentā sasala
Es apturēju laiku un gaidīju likteni, citi manā vietā jau pazuda prom
Tu padarīji mani tik nejūtīgu un tajā pašā brīdī man pastiepi roku
Es izraku bedri, lai glabātu čūsku, kura visu dzīvi mani grauza un bendēja
Katrs pa savam to saprot un jūt - slīkstam tik daudz, bet nemācamies peldēt
Vakara miers un nakts vētra - plēšamies ceļā uz nirvānu
Katram ir kontrole pār iekšējo bērnu, bet Tu vienmēr biji man pirmā
Es Tev skrēju pakaļ katru minūti, jo labākais vienmēr ir mugurpusē
Kliedzu, jo sajutu, ka nebiju imūns, tu dari mani mierīgu, kad Tu klusē
Gājputniem līdzi Tu lidoji bieži - neatkarīgi no laika logos
Fonā uz apli tā pati dziesma - Tavas acis mani atkal jau nodod
Tu mani paralizē, kad skaries klāt - es pierodu pie Tevis kā atkarīgs
Un laikam beidzot es palieku tāds - tāds, kādu Tu mani saskatīji

Mēs izgājām cauri pa vienam tai ellei - satikāmies tā kā likteņa saukti
Lai dotos tur kopā un vēlreiz - lai dotos kur izejas nav
Es dauzīju pudeles pret sienu dusmās, jo meklēju kādu, kas sen jau bija blakām
Visa mana galva tūlīt ņems un uzsprāgs - un paliks pāri tikai veselais saprāts
Mēs nomirām vienreiz un tagad ir haoss - Tava roka gluži kā manējā
Katram jānomaldās, lai beigās filmai nonāktu pie savējā
Un es gaidīju momentu - momentu, kurā Tu planētu griezīsi
Tik ilgi kamēr uz rokām Tevi nesīs tie, kuri agrāk Tevi ienīda

Melns smaids - Tev acis nemelo
Izliecies, pieskaries, atņem man kaunu
Uguns par aukstu - ar Tevi es salstu
Caurspīdīgs aklums, krāsainā tumsā (x2)

Tu bradā pa mežu un Tu nejūti robežu - varbūt es sapņoju, varbūt es klīdu
Degu tik ilgi kamēr viņa mani nodzēsa - tā, ka rīt Tu mani nepamanīsi
Viņa nogrima dziļi, nogrima jūrā - bezdibenī, kur zelta nav
Viņa bieži dega kā ugunskurā un palika pāri tikai pelnu trauks
Es biju stipri niknāks - nekā man likās, jo vilki gāja man garām bieži
Kad es gāju gulēt zem priežu kokiem - Tu man acu priekšā te parādies
Un es kailām rokām nogalināšu - to, kas Tev dara te pāri
Mēs esam kā zvēri - tik alkatīgi un mēs nekontrolējam to prātu

Zobeni mugurā, bet turpinam iet - solījām atdot viens otram it visu
Alfabēta burti tagad ir lieki - gaisa man nepietiek un Tu man tici
Ievaino mani, bet nedari mani vāju - neatstāj nomirt uz zaļajām sūnām
Tur, kur esi Tu  - tur ir manas mājas, es pacietu visu tik ilgi kamēr dūrās
Grūd mani lejā, lūdzu - lejā pa milzīgo krauju
Vulkāni parāda Tev ko es jūtu un dzīve ir lasāma uz saujas
Grūd mani lejā, lūdzu - lejā pa milzīgo krauju
Vulkāni parāda Tev ko es jūtu un dzīve ir lasāma uz saujas

Melns smaids - Tev acis nemelo
Izliecies, pieskaries, atņem man kaunu
Uguns par aukstu - ar Tevi es salstu
Caurspīdīgs aklums, krāsainā tumsā(x2)