Uldis Stabulnieks, Pēteris Zirnītis, Uldis Stabulnieks
Balts sniedziņš krīt uz skujiņām, Mēs ticam, ticam, ticam tām - Zaļajām un dzīvajām. Vienu mūža gadu garu Es uz egles zara kāru, Lai tas mūžam staro klusi, Arī sirds kad piekususi. Bet Vecais gads sēž kupenā Un skatās savā asarā - Sasalušā lāstekā. Vienu mūža gadu garu Es uz egles zara kāru, Lai tas mūžam staro klusi, Arī sirds kad piekususi. Bet Jaunais gads sēž galotnē Ar siltu rausi azotē - Kā lai tādu nemīlē? Vienu mūža gadu garu Es uz egles zara kāru, Lai tas mūžam staro klusi, Arī sirds kad piekususi.