Ance Krauze
Vienalga, kur ceļš aizvedīs, Tu zināsi, kur debesīs Mirdz torņu galotnes, Kad saule riet Un Daugava uz jūru iet. Vienalga, kā mūs vēji liec, Tu zināsi, kur sāpes prieks, Kur pāri liktenim trīs tilti krīt, Kur tava sirds un sapņi mīt. Tā, kā meitene Gaida savu pirmo tikšanos, Tā, kā līgava, Kurai mīļais savu sirdi dod, Tā, kā māte, kas Klusē savus bērnus noglāstot, Tevi dzimtā pils Sētā vienmēr gaidīs pārnākot. Vienalga, cik Ir gadu jau, Šai dziesmai vēl, Vēl gala nav Tāpat, kā Daugava Tā plūst un plūst Kā asinis, Kas neizžūst.