Dzīvei pa vidu

Kaimiņi

Es reizēm atrodos dzīvei pa vidu
Es varbūt esmu ne šur un ne tur 
Kā gan es varu sagaidīt rītu
Ja es vēl neesmu dzimis nekur


Ja kādreiz palieku zemāks par zāli
un citreiz zinu,kas ir lidojums
tad ,tomēr,nevaru saldināt sāli
un lidot neprotu iemācīt jums

Starp zvaigžņu ziediem un bērzu svecēm
kas esmu vieniem,tas neesmu Tev
kā laiks,kas pietiek un aiziet secen 
šo dzīves pusi man jāizdzied

Es esmu ēna,nakts,kuru auklēt
bet citreiz atkal kā noguris tilts
un varbūt pakavi tapēc iet gulēt
ka ceļa oļi zem  kājām ir zelts

Nespēju ielīst pat kurmja alā
ja gaismas staru ir pārāk daudz
bet kas man iemācīs nepalikt malā
un saprast to sapni,kas pusnaktī sauc

Starp zvaigžņu ziediem un bērzu svecēm
kas esmu vieniem,tas neesmu Tev
kā laiks,kas pietiek un aiziet secen 
šo dzīves pusi man jāizdzied