Pēteris Kokarēvičs, Marika Svīķe, Kaimiņi; Zelta Kniede
Viensi, divi, trīsi, kur tu viena skriesi, Kleitiņā tik īsajā, o – o – o, Neskaties pa labi, paskaties pa kreisi, Balle zālē šajā, bugi-vugi visi dejot sāk. Tikai vienu reizi, vienu bugi kreizī, Kleitiņā tik īsajā, o – o – o, Tuvumā būt reizē, atgriezties pa reizei, To tev šodien māca bugi-vugi mūzika un es. Vai neredzi, kā esmu radīts, Ar tevi dejot šovakar? Vai nejūti, kā tu man patīc, Šajā kleitiņā, pikantajā, stilīgajā? o – o – o Četri, pieci, seši, neesi man sveša, Kleitiņā tik īsajā, o – o – o Sacīšu tev tieši – vēlos būt tavs viesis, Vēlāk tad, kad mājās bugi-vugi muzikanti ies. Tavu acu zīlēs atbildi man zīlē, Kleitiņā tik īsajā, o – o – o Nebūšu jau vīlies, gan jau citas mīlēs, Kamēr vien man šonakt bugi-vugi dejot neatteiks.