Lielais Alberts

Mārtiņš Brauns, Harijs Gulbis, Sīpoli

LIELAIS ALBERTS

Kur Daugavmalā izdevīgi bij’ sludināt un andelēt
Kāds bīskaps lībju ciemā Rīgā sev lika pili uzmūrēt.
Visapkārt mūra sienas cēla un iekšā krogus, baznīcas
Un staruji tirdzniecība zēla un elegantas izpriecas.

Pats bīskaps Alberts sen guļ kapā, bet viņa sāktā pilsēta
Ar vienu varenāka tapa un bagātāka, krāšņāka.
Un simtiem jaunekļu turp traucās, kas saldo dzīvi kāroja
Gan mēli mežģīja, gan šmaucās, bet retais sapni sasniedza.

Un senais sapnis piepildījās par brīnišķīgo pilsētu
Un ilgi nekas negadījās, kas kluso laimi  ēnotu.
Tad nāca nelaimes pēc kārtas, līdz Alberts kļuva vecs un vārgs
Un nāve vēra tukšos vārtus, kad zaudēts bija viss, kas dārgs.

Uz mūža pisētu viņš gāja, jo šeit nekas vairs nevedās
Bet tad mazdrusciņ apdomājās un vēl uz brīdi atgriezās.