Mārtiņš Brauns, Harijs Gulbis, Sīpoli
LIELAIS ALBERTS Kur Daugavmalā izdevīgi bij’ sludināt un andelēt Kāds bīskaps lībju ciemā Rīgā sev lika pili uzmūrēt. Visapkārt mūra sienas cēla un iekšā krogus, baznīcas Un staruji tirdzniecība zēla un elegantas izpriecas. Pats bīskaps Alberts sen guļ kapā, bet viņa sāktā pilsēta Ar vienu varenāka tapa un bagātāka, krāšņāka. Un simtiem jaunekļu turp traucās, kas saldo dzīvi kāroja Gan mēli mežģīja, gan šmaucās, bet retais sapni sasniedza. Un senais sapnis piepildījās par brīnišķīgo pilsētu Un ilgi nekas negadījās, kas kluso laimi ēnotu. Tad nāca nelaimes pēc kārtas, līdz Alberts kļuva vecs un vārgs Un nāve vēra tukšos vārtus, kad zaudēts bija viss, kas dārgs. Uz mūža pisētu viņš gāja, jo šeit nekas vairs nevedās Bet tad mazdrusciņ apdomājās un vēl uz brīdi atgriezās.