Gatis Mūrnieks, Gatis Mūrnieks, On My Way
Man tā vienmēr šķitis bet vai zināji Ka par sapni kļūsti vēl pirms piedzimsti Un nav tik svarīgi vai tam noticam Tāpat mēs tajā gandrīz vienmēr noslīkstam Ātrāk, ātrāk vēl Un manī sāk bailes plīst No debesīm zvaigznēs kritīs mums tad Tālāk, tālāk vēl Gribu savus soļus spert Un mūžību un mirkļus sirdī tvert Dod man roku un aizmirstam Cik elpas kādam par to atdodam Un krājkasē drīz dienas vairs nebūs kur likt Būs jātēlo muļķi, jābrauc pa zaļi Tā drošāk galā var tikt