Kristaps Baltiņš, Gatis Mūrnieks, On My Way
Šķiet katra diena kā sākums jauns Tik daudz uz šīs zemes ir ļauts Tu vari ieskrieties sienā kā auns Un tad smieties tik saldi kā klauns Bet kāpēc ir tā, ka no tā visa kādreiz var palikt bail Un kāpēc no visa beigās kā no sapņa nevar pamosties Šķiet katras beigas kā sākums jauns Tas ir kā piedzimt vēl un vēl Un lidot kā brīvajā kritienā Un tad jautāt pēc tam kā Un kāpēc ir tā ka no tā visa kādreiz var palikt bail Bet kāpēc no visa beigās kā no sapņa nevar pamosties OOOOO.. un man šķiet, ka mēs skriesim tā līdz beigām OOOOO... un varbūt, ka mums laiks pat nepietiks... tas vienmēr būs mums par maz... Šķiet ir tik tālu līdz zemei vēl Tik tālu cik vien var būt Es redzu tevi, bet tu mani nē Es esmu citā pasaulē