KAUJA GAROZAS SILĀ

SKYFORGER, SKYFORGER, SKYFORGER

Tā bija viena no pēdējām lielākām zemgaļu uzvarētajām
kaujām - 1287. gada martā viņi uzbruka galvenajam 
kristīgo centram Baltījā - Rīgai . Kaut gan pilsētu ieņemt
tiem neizdevās , viņi nopostīja visu apkārtni un uzbruka citai
pilsētai - Ikšķilei . Vācu ordeņa bruņinieki dzinās pakaļ
zemgaļiem un mežā pie Garozas abi karaspēki satikās

Dedz naidā kvēlā , dedz mana sirds ,
Tver roka ciešāk zobena spalu ,
Jau mežmalā svešu pakavu dimdoņu dzird -
Tur kāds jāj meklēt šai zemē sev galu .
Drīz asiņu upes tecēs un daudziem vairs neredzēt sauli ...
Vēl mežā dziļš guļ klusums
Un tumsa kokus sedz :
Tur krustiem rotāti vīri ,
Tie guļ , ne ko dzird , ne ko redz .

Tie neredz , kur biezokņa dzīlēs
Kā ugunis acis spīd ,
Un nejūt kā Veļu māte
Nāves elpu tiem uzpūš šobrīd

- Laiks mosties , laiks mosties -
Sauc klusu kāda draudīga balss ,
Tur kokā ķērc krauklis melns :
"Šeit visiem jums pienāks gals ! "

Te pāršķeļ klusumu kaujas sauciens :
Tur cauri biezoknim zemgaļi nāk ;
Kā melna nāves ēna pret kristīgiem velties tie sāk .
Tie ietriecas krustnešu rindās
Un piešķist ar asinīm sniegs ;
Dzird vaidus un zobenus šķindam ,
Jau daudzas acis ver nāves miegs .

Un beidzot liecas un sašķīst viss kristīgo bars -
Nav pārspējams šodien tiem zemgaļu niknums un kaujas spars !

Ei , kraukļi , uz zemgali nesat ziņu :
Pie Garozas silā sakauts guļ ienaidnieks !