Milda Plukša

Valdis Artavs, Edgars Liepiņš

Skrien pa ielu Milda Plukša
Nauda rokās, soma tukša o, jei.

Nosalusi zili zaļa,
Skatās, kur ir sviests vai gaļa, o, jei.

Pretī kaimiņiene nesas:
Skārnī dodot zirga desas, o, jei.

Lai tik skrienot, vēl jau esot,
Milda sāk uz skārni desot, o, jei.

Svērējs vaiga sviedros raujas, 
Tantiņas ar somām kaujas, o, jei.

Tur, kur rinda iet bez steigas,
Katrai draudzībai ir beigas, o, jei.

Tiklīdz pienāk Mildas rinda,
Beidzas jaukā svaru šķinda, o, jei.

Pūlī atskan baigie auri:
Mēs bez desām, prieki cauri! O, jei.

Gastronomā vista kārna
Guļ kā nosprāgusi vārna, o, jei.

Milda ošņā to un cilā:
Kājas garas, miesa zila, o, jei.

Pēkšņi kāds to rauj no saujas,
Milda nedod, pretī kaujas, o, jei.

Atdai dura, maja kura.
-Ņeatdam, sama ti dura! O, jei.

Apkārt saskrien nikna tauta,
Vista tiek pa daļām rauta, o, jei.

Katrs kaut ko izraut rauga,
Mildai paliek dējamsprauga, o, jei.