"Kaktuss."

Gunārs Freidenfelds, Gunārs Selga, Margarita Vilcāne

Kaktusi lēni zied, 
Lēni jo lēni aug,
Dienas vien ātri projām skrien, 
Bijušās neatsaukt.
Zilganā tālē, viļņotā tālē
Aizbrauca mīļais draugs.

Kaktusu mīļais mans,
Dāvāja aizbraucot,
Lai ziedi kā dzidri skanošs zvans,
Tikšanās vēsti dod,
Šorīt es skatos – kaktuss ir ziedos, 
Sarkanos zvanos skan.

             Piedziedājums.
   Jūrā kad Saule brien, 
   Kvēlo debess tālumā,
   Zvani pie tevis skrien 
   Sirmām viļņu galvām pāri,
   Cilvēks tā draugus rod, 
   Dzīves vētrās pārbaudot,
   Kaktuss to arī jūt, 
   Man ar tevi kopā būt.

Kaktusi reti zied, 
Lēni jo lēni aug,
Dienas vien ātri projām skrien, 
Bijušās neatsaukt.
Mirdzošā tālē, viļņotā tālē,
Mīļais jau mājup brauc!

      Piedziedājums. - 2x
   Jūrā kad Saule brien, 
   Kvēlo debess tālumā,
   Zvani pie tevis skrien 
   Sirmām viļņu galvām pāri,
   Cilvēks tā draugus rod, 
   Dzīves vētrās pārbaudot,
   Kaktuss to arī jūt, 
   Man ar tevi kopā būt.