Imants Kalniņš, Viktors Kalniņš, Autobuss debesīs
Tavs zvans. - Ja vien... Nē, es... ja kas... ja pārdomāji... jā... nekas... Pa trepēm lejup. Kaimiņš. Ko? Uz ielas benzīns (jānosmok?)... Buss piestāj. Uzraksts TIKAI TIEM, KAS MĪL VIENS OTRU (mīlniekiem?). Tik vienkārši - TIEM, KURI MĪL. Reiss tikai viņiem DEBEŠĶĪGS. Lieks viss, kas ticis runāts, teikts. Lieks viss, kas ticis nepateikts, neviena paša "kur?" un "kad?", neviena paša "kālabad?", nekā no tā, kas galē, kauj, ir tikai - ciešāk mani skauj. Kur paliek sāpe? Viens, div, trīs, buss aiziet stāvus debesīs.