Vēl jāgaida

Aigars Krēsla, Aigars Krēsla, Jumprava

Tavi soļi ap mani, elpa un pieskāriens kluss,
Atveru acis, tas tikai nogurums.
Tālu priekšā redz rītu,
Un manī ir jautājums:
Tur sākums dienai jeb naktij nobeigums.

Vien tālu, tur augšā, sauc mani, lai nāku.
Vēl nevaru aiziet,
Vēl jāgaida, jāgaida rīts.
Tumsas elpa ar rītu aiziet,
Miers bij tik īss,-
Kas pārkliegs rītu, kas to pasacīs.
Priekšā gaisma pelēka, soļu vairs nav,
Vien Tava balss jau atkal mani sauc.
Vientālu augšā sauc mani, lai nāku.
Vēl nevaru aiziet,
Vēl jāgaida, jāgaida rīts.