R.Dižkačs
Alus kausā, sen jau nolietotā, Asiņaina masa plūst, Pārliecies pār kausu, raud sadauzītais bundzinieks. Asaras krīt lēni, asaras ir sniegs, Asaras krīt lēni, oktobra miegs. Cauri viņa puspavērtajai mutei Vārdi mēles galā žūst. Trepes, kas pret sauli liecas, Pirmā pakāpienā lūzt. Visa pasaule ir miljons sāpes: Kad raudi tu - smejos es. Cerībai jauns vilnis krastā otrreiz neatnāks. Viss jau es ir nospēlēts, Bungas pazaudētas kaut kur pūst. Alus kausā, sen jau nolietotā, Izkliedz sadauzītais Bundzinieks, Kliedziens pārveidojas dziesmā, Dziesma nepabeigta plīst.