Ēna

Aigars Krēsla, Duks&Nataradža, Jumprava

Es esmu uz vietas, bet Tu, kā Tev iet?
Tu kam seko, man paldies;
Tev Tev tāpat vien jābrien tuvumā,
Kāpēc ar mani Tu nerunā?

Tu, ēna, nelokies,
No manis Tev neaiziet,
Tu gribi citam ēna būt.

Es pastiepju roku, Tu pretī man,
Tu ēna, kas ejot skan,
Tu saproti mani tā vienīgā,
Kamēr Tu blakus man, es dzīvs.

Tu, ēna, nelokies,
No Tevis man neaiziet,
Es gribu citu ēnu sev.

Ēna ir divdimensiju vizuāla parādība,
Kas sirreāli atspoguļo Tevi ar visām Tavām
Kroplībām, vājībām un vērtībām uz planētas virsmas
Vai apkārtējiem priekšmetiem.
Ēna ir bez garšas, nesataustāma un nenotverama.