Arnis Simsons (simis), Baiba CĪRULE, Arnis Simsons (simis)
NU KĀDA GAN MĪLA VAR NOVEBRĪ BŪT. Nu kāda gan mīla var novembrī būt , Kad sirdsmieru nākas ar lāpāmo šūt ?. Kad skumjas un tumsa lien miesās un iekšās, Kad plakanais , pelēkais riekšavām riešas. Nu kāda gan rudenī mīla var būt , Kad domas vien smagnējus mākoņus jūt. Kad apsīkums , apnikums apjucis brien Uz dvēseli manu un cerību sien. Es domāju ilgi un dikti par to - Līdz nolēmu - mēriņu te ir jāpielieto. Tad aiztriekšu tālu ar vēju to vālu To pelēki , smērēto rudeni vēlo. Jo ir man vēl acis , kas mirdzēt prot skaisti, Jo ir man vēl domas , kas smieklus spēj raisīt. Tās ir manas draudzenes - novembra dienās, Kad zeltītas sveces dzied eņģeļu dziesmas.