NU KĀDA GAN MĪLA VAR NOVEBRĪ BŪT.

Arnis Simsons (simis), Baiba CĪRULE, Arnis Simsons (simis)

NU KĀDA GAN MĪLA VAR NOVEBRĪ BŪT. 

Nu  kāda  gan   mīla   var   novembrī   būt ,
Kad   sirdsmieru   nākas   ar    lāpāmo     šūt ?.
Kad  skumjas  un  tumsa  lien   miesās  un   iekšās,
Kad    plakanais   , pelēkais    riekšavām    riešas.

Nu   kāda    gan    rudenī    mīla   var    būt ,
Kad   domas   vien   smagnējus   mākoņus     jūt.
Kad    apsīkums  ,  apnikums    apjucis     brien
Uz   dvēseli    manu    un    cerību   sien.

Es    domāju   ilgi   un    dikti    par    to   -
Līdz   nolēmu   -   mēriņu   te    ir     jāpielieto.
Tad  aiztriekšu    tālu   ar   vēju   to    vālu
To    pelēki  ,  smērēto   rudeni   vēlo.

Jo  ir  man  vēl  acis ,  kas  mirdzēt   prot   skaisti,
Jo  ir  man  vēl  domas  , kas  smieklus  spēj  raisīt.
Tās  ir  manas    draudzenes -  novembra    dienās,
Kad   zeltītas  sveces   dzied    eņģeļu    dziesmas.