Jānis Krūmiņš, Zanda Beitika, Ceļojums
Reiz tikāmies tai skolā mēs, Kur augstāko mums apgūt lemts. Tur PPF(pē pē ef) un VSI(vē es ī,) Mums katru dienu pabesī. Es atceros to pirmo dienu, Kad gājām ārpus no tās puses. Vēl skolas trepes bija svešas, Un bijām sveši arī mēs. Hei, mazā Saņem manu roku, Lai tavu sirdspukstu jūtu. Un ar gaišu tavu smaidu, Uz priekšu tālāk ietu. Tu tulko manu acu skatienu, Tavā sejā es sevi atgūstu. Ar tavu acu skatienu, Es sev smaidu piesienu. Zinu pasta indeksu tavu, Vietu to un attālumu. Ja panākt tevi tagad spētu, Kliegtu skaļi cik vien spētu.