Ar straumi prom

Žanis, Žanis

Man ir ko teikt,bet nezinu ar ko lai sāk,
Manas atmiņas rāda,cik mans ceļš būs tāls,
Es nezinu kas ir sāpes,jo neesmu es ārsts,
Tie ir memuāri,tie regulāri priekšā stāv,
Es peldu pa jūru,bet bez tevis grūti,
Es ar tevi kā metāls kam pazūd rūsa,
Tu man neļāvi mācīt,bet es ceļu tev rādīj,
Tava smarža,kā alkahols,tik dīvaini grādīga,
Tu,kā kaķis ar nagiem,spēcīgi mani skrāpēji,
Es,kā suns tev blakus,vienmēr laimīgi stāvēju,
Es varbūt esmu akls,bet tevi nespētu pārspēt,
Kad es slims pēc tevis,tu ar acīm mani ārstē.