Aigars Voitišķis, Viktors Kalniņš, Lādezers
Cik savādi gaisma krīt, cik savādi gaisma no tevis krīt, gaisma pati no sevis krīt, tev nebija jāpakrīt... Kāds tev meta ar ēnu, un - gaisma no tevis krīt, cik savādi - gaisma no tevis krīt, tu nemaz nepakriti. Cik savādi gaisma, gaisma cik savādi krīt, viegli kā drēbes (kāds sveši, kāds alkani smējās)... Kāds tev meta ar ēnu, un gaisma no tevis krīt, tu nemaz nepakriti, vien nokaunējies.