Mazā blusa

Mārtiņš Bergmanis, Mārtiņš Bergmanis, Lustīgais Blumīzers

1. Kad mazā blusa pasaulē reiz nāca,
 Tā visu, kas bij ceļā, līdz sev vāca.
Un arī es tur ceļā gadījos,
Bez samaņas es gultā iegāzos.
Tā nāca, metās virsū man un šņāca,
Un naktīs blakus ilgi man krāca.
Un šodien blakus man vēl dus,
Un slapina man palagus.

Piedz. (2x)
Blusa ir bez vainas,
Blusai nav ne vainas,
Blusai kājiņas ir ļoti slaidas,
Blusa, blusa, mazā blusa.


2. Un vakaros, kad metos savā gultā,
Skatos, tur jau blusa atkal čurā.
Tā nevainīgi virsū atkal skatās,
Pēc naktsmājām tā uzmacīgi prasās.
Es prasu, vai tā atkal slapinās,
Bet šī tik nevainīgi noskatās,
Un manā dūnu segā apsedzās,
Jau piekto seriālu noskatās.


Blusa ir bez vainas,
Blusai nav ne vainas,
Blusai kājiņas ir ļoti slaidas,
Blusa, blusa, mazā blusa.

3. Un atkal rīts ir iesācies ar važām,
Un blusa virsū skatās man ar bažām,
Tā jūt, ka atkal dusmīgs būšu es,
Jo nu jau slapjas manas sandales.


Blusa ir bez vainas,
Blusai nav ne vainas,
Blusai kājiņas ir ļoti slaidas,
Blusa, blusa, mazā blusa.