Gunārs Freidenfelds, Ineta Rudzīte
Veltīgi es tevi gaidīju Vasaras saulrietus skaitīju Sarkanām kļavlapām apkritis zuda aiz pakalniem lapkritis Vēstuli saņēmu tad, piedod labā vien ziemā Varu pie tevis pie tevis iet ciemā Atteicu nebrauc nekad Kaut arī tad teicu, pie manis, lai nenāc Gaidu kvēkāk kā senāk gaidu kā vēl nekad Kaut arī tad teicu, pie manis, lai nenāc Gaidu kvēkāk kā senāk gaidu kā vēl nekad Nu jau pār ezeru nogūlis ledāja vizmainais spogulis Asni dus velenās zemainās tikai sirds mana nemainās Vēstuli saņēmu tad Piedod labā vien ziemā Varu pie tevis pie tevis tikt ciemā Atteicu nebrauc nekad Kaut arī tad teicu, lai pie manis vairs nenāc Gaidu kvēlāk kā senāk Gaidu ka vēl nekad Kaut arī tad teicu, lai pie manis vairs nenāc Gaidu kvēlāk kā senāk Gaidu kā vēl nekad