Es mīlu Tevi

Normunds Zušs, Normunds Zušs, Galaktika

Kaut kur uz pasaules šīs, trīs vītoli auga,
Kas garām tiem gāja tos par sērīgiem sauca.
Rudeņos tie liecās lapas kamolā vēla,
Bet pavasarī zarus pret sauli atkal cēla.
Šogad pamodušies tikai divi uz tukša lauka,
Tie skatās un nesaprot, kāpēc nav trešā drauga,
Bet tas ziemā cieta, asaras lēja,
Saliecās, sažuva, vienkārši neizturēja...

Šis stāsts nav par kokiem, bet par cilvēka jūtām, 
Par sapņiem, par mīlestību vienkārši par atklātību.
Vārdiem, kas kādreiz bija pateikti par daudz
Varbūt kas noklusēts pat ja dvēsele sauc.
Bet galvenais būt cilvēkam saprast un just.
Atzīties sev, atzīties visiem mums
Ar vārdiem, ar kamolu ko sirdī turēt liec,
Ja nevari pateikt, tad kliedz...

Es mīlu Tevi
Kā putni mīl debesis
Šos vārdu vējš jau aizmirsis
Varbūt tāpēc nedzirdi tu

Es mīlu Tevi 
Tu esi viss, kas man palicis
Varbūt vēl mirklis un apklusīs 
Tā sirds kas piederēja Tev. 

Varbūt jau pagājuši gadi, manas noklīdušās domas,
Kaut kur klejo pa pasauli, Tevi meklē un sauc.
Līdz ar pavasara dziesmu līdz ar putniem, kas atgriežas
Tavas dvēseles siltums, tavs skatiens visam pieglaužas.
Līdz ar pavasara dziesmu, līdz ar putniem, kas atgriežas
Tavas dvēseles siltums, Tavs skatiens visam pieglaužas

Es mīlu Tevi
Kā putni mīl debesis
Šos vārdu vējš jau aizmirsis
Varbūt tāpēc nedzirdi tu

Es mīlu Tevi 
Tu esi viss, kas man palicis
Varbūt vēl mirklis un apklusīs 
Tā sirds kas piederēja Tev.  

Es mīlu Tevi
Kā putni mīl debesis
Šos vārdu vējš jau aizmirsis
Varbūt tāpēc nedzirdi tu

Es mīlu Tevi 
Tu esi viss, kas man palicis
Varbūt vēl mirklis un apklusīs 
Tā sirds kas piederēja Tev.