Aigars Pomaskovs, Tālbraucēji
Uz’ ceļa, kamēr vēl, / guļ agrā rīta putekļi kas skumst Un man ir tevis ļoti žēl / šai agrā rītā modināt/ tik žēl Kamēr atstājot šo nakti, puķēm/ asaras vēl acīs būs tām Kamēr’ pirmais pārmetums vēl skaļā balsī, skaļā Balsī nav vēl saukts; Piedz. Kad tu pamodies, un apkārt raugies, loga rūtī asaras kad krīt, Un tu’ saproti, ka pārējais viss mazsvarīgs ir bijis, tikai mīts Tu’ uzsedz rītu saviem pleciem, jautā naktij kas tas bija tas Un no’ sapņa atvadīties nav vairs vērts, jo sapnis ir jau pazaudēts; Miers’ saudzīgi pa krēslu, klīst un aizsedz visu kas nav bijis īsts Nav’ nozīmes, ja nozodz, nozodz to / kas citam tagad vairs nav vērts Un’ atstājot šo nakti, puķēm/ asaras vēl acīs būs tā-m Kamēr’ pirmais pārmetums vēl skaļā balsī, skaļā balsī nav vēl saukts; Piedz.>>>>>>>>>>>>>> 2x