Rīta sapnī

Aigars Pomaskovs, Tālbraucēji

Uz’ ceļa,  kamēr vēl, / guļ agrā rīta putekļi kas  skumst

Un man ir tevis ļoti žēl / šai agrā rītā modināt/ tik žēl

Kamēr atstājot šo nakti, puķēm/ asaras vēl acīs būs tām

Kamēr’ pirmais pārmetums vēl skaļā balsī, skaļā Balsī      nav vēl saukts;

Piedz.
Kad tu pamodies, un apkārt raugies, loga rūtī asaras kad      krīt,

Un tu’ saproti, ka pārējais viss mazsvarīgs ir bijis, tikai   mīts 

Tu’ uzsedz rītu saviem pleciem, jautā naktij kas tas bija     tas   

Un no’ sapņa atvadīties  nav vairs vērts, jo sapnis ir jau pazaudēts;  


Miers’ saudzīgi pa krēslu, klīst un aizsedz visu kas nav     bijis īsts

Nav’ nozīmes, ja nozodz, nozodz to / kas citam tagad vairs nav vērts

Un’ atstājot šo nakti, puķēm/ asaras vēl acīs būs tā-m

Kamēr’ pirmais pārmetums vēl skaļā balsī, skaļā balsī        nav vēl saukts;

Piedz.>>>>>>>>>>>>>> 2x