Aigars Pomaskovs, Aigars Pomaskovs, Tālbraucēji
Pa ceļa mello piķa vati / es traucos tuvāk Tev Ar Te~evi gri-bu ātrāk/ nokļūt tur kur viss Hei Tur zaļas palmas, zi-la debess / un sapņi piepildās Ceļa stabi ar vien ātrāk skrien / tavi mati vēja dzie-smu dzied Te bija paliek saulrieti / un viss kas bija Tev / Ja vien Tu nā~c; Ja vien Tu nā---c / Tu sevi meklēt sāc Ja vien Tu nā---c / Tu vari dzīvot sākt Ja vien Tu nā---c / tu vari sa-vā-dāk Ja vien Tu nā---c / ja vien tu nā-ā-āc Vai zini kā~ādam tagad jābūt / vai zini kā~ādi tagad ir Tie kuri vējā tālu lidot prot / tie kuri vēja skarti ir; Tie nekad \ ne~atliks to uz rī~ītu / ko tie izdarīt var tūlīt; Bet zini la~abāk piedzīvot to reiz / nekā dzi~irdēt nostāsto--s Tāpēc līdzi nāc/ lai varam sākt/ ceļa piķi deldēt sākt/ Ja vien tu nā~āc! Tā ceļā arvien tālāk skrienot / ar laiku mīlam tikai to jo ir uz visām debess pusēm / uz visām četrām viss ir Hei; Pa ceļu tālu, tālēs li~idot / mēdz tikai cilvēks brīvs Tad nu Gāzi grīdā sīvāk iebērt, der / Lai tu jūti kā šī dziesma skan; Tad līdzi nāc/ lai varam sākt/ ceļa piķi deldēt sākt/ Ja vien tu nā~āc!