Ja vien Tu nāc

Aigars Pomaskovs, Aigars Pomaskovs, Tālbraucēji

Pa ceļa mello piķa vati / es  traucos  tuvāk Tev 

Ar Te~evi  gri-bu  ātrāk/   nokļūt   tur kur viss Hei

Tur zaļas palmas, zi-la debess /  un sapņi piepildās 

Ceļa stabi ar vien ātrāk skrien  /  tavi mati vēja dzie-smu dzied  

Te bija paliek saulrieti / un viss kas bija Tev / Ja vien Tu nā~c;
       	

Ja vien Tu nā---c /  Tu sevi meklēt sāc 

Ja vien Tu nā---c /  Tu vari dzīvot sākt

Ja vien Tu nā---c /  tu vari sa-vā-dāk

Ja vien Tu nā---c / ja vien tu nā-ā-āc
	                                                         
	
Vai zini kā~ādam tagad jābūt / vai zini kā~ādi tagad ir

Tie kuri vējā tālu lidot prot / tie kuri vēja skarti ir;

Tie nekad \ ne~atliks to uz rī~ītu / ko tie izdarīt var tūlīt;  

Bet zini la~abāk piedzīvot to reiz / nekā dzi~irdēt  nostāsto--s

Tāpēc līdzi nāc/ lai varam sākt/ ceļa piķi deldēt sākt/ Ja vien tu nā~āc!


Tā ceļā arvien tālāk skrienot / ar laiku mīlam tikai to

jo ir  uz visām debess pusēm / uz visām četrām viss ir Hei;

Pa ceļu tālu, tālēs  li~idot / mēdz tikai cilvēks brīvs  

Tad nu Gāzi grīdā sīvāk iebērt, der / Lai tu jūti kā šī dziesma skan;

Tad līdzi nāc/ lai varam sākt/ ceļa piķi deldēt sākt/ Ja vien tu nā~āc!