Gaujas svīta

Raimonds Eizenšmits, Ojārs Vācietis, Raimonds Eizenšmits

Gaujas svīta                               


Te manu daudzo bēdu svini
Un daudzo prieku sudrabs skrien.
Ko tu par mani, Gauja, zini,
Uz zemes nezin vairs neviens.

Tas izziedējis ievu ceros
Un rudens liesmās dedzis gaišs,
Es arī pats vairs neatceros,
Kas katrā vietā sirdij kaiš.

        Bet pēkšņi jāapstājas kraujā.
        Krasts. Parasts krasts. Un dzelme mirdz.
        No kā tu pēkšņi dauzies straujāk,
        No kādas zemestrīces sirds?

Nav atbildes. Vien dobjā dunā
No gadiem aizmirstība grūst.
Bez vārdiem mīlestība runā – 
Tā, kura bija un kas būs.

        Bet pēkšņi jāapstājas kraujā.
        Krasts. Parasts krasts. Un dzelme mirdz.
        No kā tu pēkšņi dauzies straujāk,
        No kādas zemestrīces sirds?

Nav atbildes. Vien dobjā dunā
No gadiem aizmirstība grūst.
Bez vārdiem mīlestība runā – 
Tā, kura bija un kas būs.
Tā, kura bija un kas būs.