Raimonds Eizenšmits, Raimonds Eizenšmits, Raimonds Eizenšmits
Bet ticu Kad sirdī sāpes pāriet sāk, Drīz pārbaudījums jauns būs klāt – No kura stūra piezagsies, Vai līdīs, vai kā suns tas ries. Vai spēsi tu tam pretī stāt Vai nāksies galvu līdzi māt, Kā aizšauts zemē gāzīsies Un vējš tev pāri brāzīsies? Tur kluss un vientuļš gulēsi, Par bērnu dienām domāsi, Kad zāle bija zaļāka Un Tava balss tā skaļākā, Kad itin visu zināji Un visas mīklas minēji. Tas laiks, kur atgriezties un būt, Kad darīji vien sirds ko jūt. Bet ticu, vēlreiz celsies tu, Lai droši kājās stāvētu, Ko vētras nespēs vairs ne liekt, Ne aizpūst prom, ne sejā smiet, Jo spēkus sevī radi tu, Lai savas šaubas pieveiktu Un sirdī mieru atrastu.