Gaujas miglā

Raimonds Eizenšmits, Ojārs Vācietis, Raimonds Eizenšmits

Gaujas miglā

Tu paskaties, kā zeme aiziet dusā,
Tu paklausies, kā rasa upē krīt –
Un vajag iet un vajag runāt klusāk,
Un nevajag šo mieru izbaidīt.

Un gribas, lai šim klusumam nav malas,
Bet krūtīs skaļi sit. Un kas to zin ...
Kā zemes smaržu pieliets linu palags
Mūs abus divus Gaujas migla tin.

Piedz. Ievu ziedi, vēlie pali allaž sajūsmina mani
       Senlejā, kur putni koros dzied.
       Tevi panākšu aiz kraujas, ņemšu tavu plaukstu saujā,
       Vedīšu pie Gaujas atpakaļ.

Pie vienas rokas otra skaras liegi,
Pie karstas ogles – karsta. Un tad šķiet, - 
Kļūst miglas baltums spilgts kā saulē sniegi,
Ar pērkonbalsīm lakstīgalas dzied ...

Ar rasu kopā līs tev smarža sejā,
Tik tīra un tik gaiša, cik vien var,
Un kūpēs migla Gaujas ievu lejā
Un tikpat balta būs kā šovakar. 

Piedz. Ievu ziedi, vēlie pali allaž sajūsmina mani
       Senlejā, kur putni koros dzied.
       Tevi panākšu aiz kraujas, ņemšu tavu plaukstu saujā,
       Vedīšu pie Gaujas atpakaļ.