Mofo
ir astoņdesmit trešais gads uz ielas stāvu viens un mainījies nav it ne kas viss tik pat ērts un pierasts kā vecās fotogrāfijās pie sienas ir astoņdesmit trešais gads starp deviņstāvu sienām saules gaismā sildās kvass tas ir tāds pats, kā vienmēr kā vecās fotogrāfijās pie sienas gads aiziet un nenāk vairs nekad vairs nenoturēt gads aiziet un nenāk vairs ar varu nenoturēt vien klājās atmiņā apziņā, ka toreiz bij astoņdesmit trešais gads uz ielas stāvu viens un logu rindās atspīd nakts vai mēness tad bij lielāks? kā vecās fotogrāfijās pie sienas es atceros, kas toreiz bij modē es ceru, ka tas beigsies drīz šodien es atceros, kas toreiz bij modē es ceru, ka tas beigsies drīz šodien