Nakts Parīzē

Ivars Makstnieks, Rolands Ūdris, Ineta Rudzīte

Iedzeru vīnu pie Sēnas
Eifeļa ēna kur krīt
un domāju kā man nedomāt
vai domās būt tur kur prieks mīt
Parīzes dievmātes acis
smejas un zibeņus šķiļ
kā tev tas nāk tā padomāt
un izrādei priekškars nu krīt

Kā man būt kā man būt
vai no Dejas šīs kaislīgās izkļūt?
kā man būt, vai tur būs
tik tā deja, kas reibina mūs

Ieklausos eņģeļu balsīs
caur velnēna acīm kas spīd
un dejoju vēl, kurpju nav žēl
jo dejo tur, kur laime mīt
Belvilas pakājē saullēkts
pēdējie skūpsti tur zūd
tas bija tad, kad likās nekad
nebeigsies tas, ko sirds jūt