Ivars Makstnieks, Roberts Gobziņš, Ineta Rudzīte
Tik vien... palicis tepat Un sāp... un pat priecē, Ka mēs pat nejautājot sev Tā dalām savu ziedu Varbūt tā tava karstā sirds Varbūt tā ir mana, Kas sīkos ledus gabalos Tam ziedam pāri krīt Kas sīkos ledus gabalos Tam ziedam pāri krīt Es lūdzu, lai man piedod visas puķes Ko pa daļām tā izkaisījām mēs Es lūdzu, lai Man piedod visas sirdis Kas tā kā mūsējās vairs nevarēja nest. Jau rīt mēs pazudīsim tur Kur gaišs tikai ārā Un ir skaisti, bet nekā Jo gaisma katram sava Varbūt tā tava karstā sirds Varbūt tā ir mana, Kas jūt kā ledus ziedlapas Pāri mūsu sirdīm krīt Kas jūt kā ledus ziedlapas Pāri mūsu sirdīm krīt