Gundars Riekstiņš, Edvarts Virza, Gundars Riekstiņš
Tavs maigais sejs, ko svētījis pats Dievs, Kas skaistāks man par visām sejām likās, Reiz viņa rāmumā arvienu skatīties Kā augstās debesīs nekad man neapnikās. Un prieku cēlāko lemts izstarot bij tam Un viņa dailes stiprā varā sietam, Tā pantos redzēju es sauli staigājam Un visas zvaigznes uzlecam un rietam. Tu, kurā viss tik tīkams bij un kairs, Kas liki tik daudz dziesmām manī virdēt, Nu negribu es tevi redzēt vairs, Es negribu pat tavu balsu dzirdēt.