Aizmirstais sejs

Gundars Riekstiņš, Edvarts Virza, Gundars Riekstiņš

Tavs maigais sejs, ko svētījis pats Dievs,
Kas skaistāks man par visām sejām likās,
Reiz viņa rāmumā arvienu skatīties
Kā augstās debesīs nekad man neapnikās.

Un prieku cēlāko lemts izstarot bij tam
Un viņa dailes stiprā varā sietam,
Tā pantos redzēju es sauli staigājam
Un visas zvaigznes uzlecam un rietam.

Tu, kurā viss tik tīkams bij un kairs,
Kas liki tik daudz dziesmām manī virdēt,
Nu negribu es tevi redzēt vairs,
Es negribu pat tavu balsu dzirdēt.