Pūt vējiņi.

J.Lūsēns, G.Račs, ''Zodiaks''

Rēc jūra, pamodusies krastu dragā.
Tu viļņiem, saulei pretim ej.
Cērt viļņi smiltīs cērt kārkli vagā,
Tik dzintaru par sēklu sēj.

Pūt, vējiņi, un aizpūt projām bēdas
Un miglu to, kas manu zemi tin!
Pūt, vējiņi, un iznīcini pēdas,
Ko svešas zoles vēl joprojām min.


Pūt, vējiņi! Pūt, vējiņi!
Un aizvien spēcīgāk!
Dievs, palīdzi šai vējā nostāvēt!

Tik ziņkārs, kuru šajā krastā sējām,
Ar asinīm un, sviedriem apslacīts.
Sen Dievs ir nokāpis mums blakus vējā
Tik sāpi savā sirdī ierakstīt.

Pūt, vējiņi! Pūt, vējiņi!
Un aizvien spēcīgāk!
Dievs, palīdzi šai vējā nostāvēt!