Kaspars Ansons, Kaspars Ansons, Aija Andrejeva
Bet es neparko tos neatdotu, tos vienkāršos rītus mūsējos. Bet es neparko,to nepārdotu, to kafijas krūzi tavējo. piedz. Tā jau ilgi stav te plauktā, tā jau ilgi atpūšas. Tā jau ilgi gaida tavus brīžus, vienkāršos un nesteidzīgos, pierastos un nesavtīgos. Bet nu vairs neko mums jāpārdzīvo. Tos vientuļos mirkļus pelēkos, Es visu atdotu, lai tik redzētu, to kafijas krūzi,pielieto. piedz. Tā jau ilgi stāv te plauktā, tā jau ilgi atpūšas. Tā jau ilgi gaida tavus brīžus, vienkāršos un nesteidzīgus, pierastos un nesavtīgus.