Rāzna

Normunds Zušs, Normunds Zušs, Galaktika

Rāzna

Es skatos un brīnos, cik Rāznas ūdeņi mierīgi šalc
Un krastmalas smilgās vējš klusi rotaļājas.
Ar izplestiem spārniem, kā putni es atgriežos mājās,
Lai dvēseles ilgas vēl Tavus sirdspukstus jūt.

Es skatos un brīnos, un nesaprotu, cik ilgi
Ļauts būt Tavā varā, vai gadsimti mūs nemainīs?
Vai mūžīgi dvēseles atspulgs Tavs saulrieta krāsām sildīs?
Vai Rāznas dzidrie ūdeņi mūs atveldzēs?

	Un tikai, Rāzna - pie Tevis mīlēt un mīlētam būt,
	Tu esi kā māsa, kas saprot un pažēlot prot.
	Tavos viļņos, Rāzna, gulbju balsī vēl dzimtene dzied,
	Tavos krastos stāvu un negribas projām iet.