Valdis Artavs, Edgars Liepiņš
Balta kaza zaļā pļavā ganās, Miets un saite balto kazu tur, Ja tu kādreiz tiksi rokās manās, Tu tāpat vairs nespruksi nekur. Balta kaza cilā baltu ļipu, Droši vien, lai nepārkarstu piens, Daudzi ļaudis neslimo ar gripu, Bet no mīlas neizbēg neviens. Piedz. Trīs vītušas rozes Un mazs smaidošs foto, Tas viss, kas no mīlas Man palicis ir. Balta kaza baltu bārdu krata, Nenāc tuvu, sargies, miku - mē Tu tai dusmās līdzīga uz mata, Tik nevar saprast - badīsies vai nē. Balta kaza noraujas no saites, Štrunts par kazu, ka tik būtu piens. Melnais balzāms dziedē visas kaites, Mājai degot, zvani - nulle, viens. Es zinu, šie vārdi tev nenāk no sirds, Jo redzu, ka acīs tev viltībā mirdz. Kad atkal dārzos plauks ābeļu ziedi, Pie manis tu nāksi, būs pavasars.