Pārdomas Vecgada vakarā

Dace Cabe, Ojārs Vācietis

Spožas sveces aizkvēlojās eglītei uz zara.
Ko ar vecā gada blēņām šovakar lai dara?
Saradies to ir pa gadu tik cik mežā sēņu-
Lielu, lielu, mazu, mazu un pa vidam blēņu.

Ņemt pa vienai nēsāt ārā? Milzums laika paies.
Sabāzt visas vienā maisā? Nez vai maisā saies...
Brālis palīgā man nenāk, dziedi tur vai raudi.
Vilciens manas blēņas neved- viņam jāved graudi.

Blēņas ņem un tīšām bojā dāvinātās lietas.
Blēņas drūzmējas ap egli tā, ka man nav vietas.
Lielas blēņas, mazas blēņas- man neviena netīk,
Un es viņām saku: "Iesim Jaunam gadam pretī."

Blēņām kupenā stieg kājas, nevar ceļu atrast.
visas manas blēņas iestieg sniegā, kur nu katra.
Ne vairs dusmīgs pieri raucu, ne vairs bēdas sūdzu.
Bet... kad martā sniegi kusīs, uzmanieties lūdzu.