Kad es vēl biju maziņš zēns, Jautāju savai māmuliņai: Vai būšu bagāts, vai būšu skaists? Māte man teica tā: Piedz. Mīļais nesteidzies, Kam jānotiek – notiksies, Jo nākotni paredzēt, Mums nav lemts, nav lemts. Un, kad jau skolā gāju es, Jautāju savai skolotājai: Vai dziedāt dziesmu, vai dejot sākt? Atbilde skanēja: Piedz. Un, kad jau jaunēklis biju es, Vaicāju savai sirdsmīļotai: Vai dzīves ceļi kopā mums ies? Atbilde skanēka: Piedz.