Tava dvēselīte

M. Brauns, J. Peters un V. Gricaičuks-Puriņš

Kamēr tu šo spēli spēlē,
kamēr tu šo dzīvi spēlē vien,
tava kailā dvēselīte,
dvēselīte purvus brien.

Atlido pa gaisu vēji,
četri vēji, četri vēji un
visiem četriem paņemoša,
paņemoša acīs guns.

Kāda, draugs, ir tava daļa
te, zem saules, te zem saules šīs?
Vēji ņems un dvēselīti,
dvēselīti izlaupīs.

Un Tu brien pa vēju pēdām,
brien un savu dvēselīti sauc.
Melna zīme aust pār tevi,
aust, un vārna melni krauc.

Vārna, vārna dvēselīte
dvēselīte tava noburtā
visus vējus izbridusi,
tagad melna uguns tā.

/J. Peters/

Melna uguns uzzied purvā
purvā tevi, tevi pašu rauj.
Tavas rokas pieplok sirdij,
sirdij melnās uguns bail.

Bailes, bailes māna tevi,
kamēr baidies, bailes tevī krauc
tikmēr vārna - dvēselīte,
dvēselīte melnu jauc.

Paņem dvēselīti maigi
Plaukstās paņem, paņem izšūpo.
Nelaid vaļā dzīvi savu,
neļauj vējam nozagt to.

Vēji, vēji garām lido
Melna vārna purva ellē skrien.
Tur ir vārna tavā vieta
Savā velna ādā iet.

Dvēselīte tavās plaukstās
Baltā tērpta, baltā Saulē guļ.
Balta uzaust katra diena
Baltu sapni vaļā sien.

Kamēr tu šo spēli spēlē,
kamēr tu šo dzīvi spēlē vien,
nelaid kailu dvēselīti,
lai tā vēju purvā brien.

/V. Gricaičusks-Puriņš/