M. Brauns, J. Peters un V. Gricaičuks-Puriņš
Kamēr tu šo spēli spēlē, kamēr tu šo dzīvi spēlē vien, tava kailā dvēselīte, dvēselīte purvus brien. Atlido pa gaisu vēji, četri vēji, četri vēji un visiem četriem paņemoša, paņemoša acīs guns. Kāda, draugs, ir tava daļa te, zem saules, te zem saules šīs? Vēji ņems un dvēselīti, dvēselīti izlaupīs. Un Tu brien pa vēju pēdām, brien un savu dvēselīti sauc. Melna zīme aust pār tevi, aust, un vārna melni krauc. Vārna, vārna dvēselīte dvēselīte tava noburtā visus vējus izbridusi, tagad melna uguns tā. /J. Peters/ Melna uguns uzzied purvā purvā tevi, tevi pašu rauj. Tavas rokas pieplok sirdij, sirdij melnās uguns bail. Bailes, bailes māna tevi, kamēr baidies, bailes tevī krauc tikmēr vārna - dvēselīte, dvēselīte melnu jauc. Paņem dvēselīti maigi Plaukstās paņem, paņem izšūpo. Nelaid vaļā dzīvi savu, neļauj vējam nozagt to. Vēji, vēji garām lido Melna vārna purva ellē skrien. Tur ir vārna tavā vieta Savā velna ādā iet. Dvēselīte tavās plaukstās Baltā tērpta, baltā Saulē guļ. Balta uzaust katra diena Baltu sapni vaļā sien. Kamēr tu šo spēli spēlē, kamēr tu šo dzīvi spēlē vien, nelaid kailu dvēselīti, lai tā vēju purvā brien. /V. Gricaičusks-Puriņš/