Jurjānu Andrrejs, Auseklis
Latvijas kalnājos, Latvijas lejās Krūtīs man atdzīvo brīvības gars; Redzu tur vīrus kā ozolus zeļam, Meitas kā liepas kuplojam, Redzu tur vīrus kā ozolus zeļam, Meitas kā liepas kuplojam, Latvijas kalnājos, Latvijas lejās Krūtīs man atdzīvo brīvības gars; Krūtīs man atdzīvo brīvības gars. Daugavas māmuļa, mīlīga, jauka Daugavas māmuļa, mīlīga, jauka, Sirsnīgi glaužas pie Latvijas krūts; Dedzīgi viņa caur klintaini laužas, Tautiešus censībās modrina. Dzirdu še burtnieku sirmajās dziesmas, Dievkoku paēnās audzētas. Krūtis tās pilda ar debesu jūtām, Garu līdz dievībai pacilā. Līga man’ apveltī dziesmotiem pušķiem, Sēdina ozolu krēsliņā, Trimpus man’ mielo ar putošu, Ūziņš ar Dravdavas dzērienu, Ūziņš ar Dravdavas dzērienu. Šeitan es sapņoju Zeltmates dienas, Sentēvu bijušu laimību; Dvēsele pamostas Aušriņas zemē, Romavas krāšņajā godībā. Latvijas kalnājos, Latvijas lejās Krūtīs man atdzīv o brīvības gars. Latvijas kalnājos, Latvijas lejās Krūtīs man atdzīvo brīvības gars; Redzu tur vīrus kā ozolus zeļam, Meitas kā liepas kuplojam, Redzu tur vīrus kā ozolus zeļam, Meitas kā liepas kuplojam, Latvijas kalnājos, Latvijas lejās Krūtīs man atdzīvo brīvības gars; Krūtīs man atdzīvo brīvības gars.