Ar dievu lielie prieki

Grafomāns

Es nezinu kāpēc es rakstu šo dzeju
Bet paveros debesīs un noglāstu seju
Pa kuru asaras rit, jo es pazaudēju dzīves ritmu
Pazaudēju tevi, tagad nožēloju vairāk par visu pasaulē
Tāpēc pasaudzē mani un paņem manu roku
Jūti, tā ir auksta 
Saulrietu vērot bez tevis ir kā dzīvot bez gaisa
Zvaigžņu lietu vērojot, sēroju, jo katra krītošā zvaigzne ir mana sāpe
Kura katru dienu uz augšu kāpj
Atceros, ka tagadējās emocijas mani agrāk nekad nemocīja
Agrāk es cēlos ar smaidu sejā
Tagad īgns un bēdīgs 
Es pieļāvu kļūdu, esmu sūds
Atzīstu, acīs to sacītu, ja vajadzētu

Zini kā ir iemīlēties - es to nezinu
Bet sajūta un viss vienā brīdī pajūk
Vakars pēc vakara, nakts pēc nakts
Bez tevis skan bēdīgāka takts
Es pats zinu kā ir aizvērt acis, pavisam
Pa īstam, esmu tevī ieķēries
Bet no tavas puses atskan tikai ierēcies
Tu gribēji redzēt, kā rudenī krīt lapas
Es tev parādīšu kā ziemā ledus puķes zied
Parādīšu kā ir pa zeltainu pļavu basām kājām skriet
Parādīšu visu, bet par vēlu spriest
Esmu zaudējis pilnīgi visu 
Ārā līst lietus tik daudz, ka neviens vairs nesaprot vai es raudu
Būt tev blakus ir tīrākā bauda
Citiem skauda, jo tu biji mana un es biju tev
Ev, esmu nokritis, piecelties nemaz negribas, spēka nav
Neredzamas pēdas pie tevis trauc
Satver tavu skaisto figūru
Skatās tev acīs pāris minūtes
Un tad gremdē slāpes noskūpstot lūpas tavas
Aizlido visas sāpes
Ahhh, ja vien tā būtu
Es esmu gatavs atdos visu, lai atkal tā būtu
Putni lido virs mūsu galvām
Es kļūstu par tām salnām
Kļūstot par pelniem, kas aizlido vējā
Lēnā dejā tu piekļaujies man klāt
Mierināt sevi tagad būtu lieki
Atskan tikai maza bērna smiekli
(I fall in love whit you)

Ar Dievu lielie prieki!

(I fall in love...)